Andrejs Severetnikovs – realists post-realisma laikmeta – glezniecibas cels.

21. gadsimta sakuma realisms nebut vairs neatgadina savu 19. gadsimta vecako brali. Realisma liktenis nebija viegls. Visu 20. gadsimtu makslai cinoties par savu lomu un funkciju mainu, realisms tika gan atzits, gan noliegts. Tomer jaunieguta briviba neatveidot realitati automatiski nenozimeja jaunas makslinieciskas izzinas vai jaunu makslas funkciju radisanu.Atteiksanas no realisma nenozimeja, ka mus ieskaujosa reala vizuala pasaule butu kaut kur izzudusi, atteiksanas no realisma nozimeja tikai kapitulaciju daudz efektigaku mediju prieksa, kuri nodrosinaja daudz augstaku realas pasaules atveidosanas pakapi.Tomer ne visi makslinieki speja samierinaties ar sakavi. Tie, kuri turpinaja viriskigi kopt realistiska atveidojuma tradiciju neraugoties ne uz kadiem apstakliem, peksni pamanija, ka realitatei piemit fascinejosi personiskas subjektivitates un transcendeces aspekti. Tikai ilgstosas dabas studijas, kuras pazist realistisko atveidojumu kopjosi makslinieki, spej atklat to metafizisko noslepumu, kas ieskauj nepratigo dabas skaistuma speli. Andreja Severetnikova gleznieciba uzskatami ilustre sos realitates noslepumu meklejums. Andreja gleznieciba pirmkart ir godpratiga un viriskiga realistisko tradiciju kopsana. Makslinieks ir ziedojis visu savu laiku savas realistiskas istenibas atveidojuma pilnveidosanai. Tam ir kalpojusas gan kluso dabu, gan ainavu studijas, gan ari portretu gleznojumi. Katra diena ir nakusi ar savu atklajumu, papildinot jau uzkratas zinasanas ar arvien jaunam un jaunam atzinam, laujot mazliet ielukoties aiz realas vizualas pasaules noslepumu plivura. Tomer makslinieka istenibas izjuta mums atklajas tad, kad mes aplukojam vina veikumu figuralas glezniecibas joma. Nelieli, it ka nejausi istenibas fragmenti, veido loti personisku un subjektivu realitates izjutas ainu, kuru vieno izteikta eksistencialas esamibas sajuta. Gleznosana maksliniekam ir ne vien izdzivosanas lidzeklis, produktu razosanas veids, bet ari pasaules izzinasanas strategijas pamats. Gleznosana lauj nodoties tam, ko varetu saukt ari par realitates studijam. Gleznosana, protams, pieskir sai izzinasanas un studiju strategijai ipasu – estetisku dimensiju. Varetu teikt, ka Andreja realisms ir kontemplativs realisms, balstits meditativas pardomas un pacietigas, musdienam neraksturigas, pamatigas studijas. Tas ir realisms, kurs ne tikai palidz ieraudzit apkartejas pasaules vizualo krasnumu un izsekot estetiskajam istenibas rotalam, tas ir realisms, kas var kalpot ari ka apskaidribas lidzeklis, bezgaligaja cela uz savas tapatibas apzinasanos. Ejot savu celu. Glezniecibas celu.

Andris Teikmanis

2006